It is clear that globalisation has

It is clear that globalisation has failed to rid the world of poverty. Rather than being an unstoppable force for development, globalisation now seems more like an economic temptress, promising riches to everyone but only delivering to the few. Although global average per capita income rose strongly throughout the 20th century, the income gap between rich and poor countries has been widening for many decades. Globalisation has not worked.
The reason globalisation has not worked is because there has not been enough of it. If countries, including the rich industrialised ones, got rid of all their protectionist measures, everyone would benefit from the resulting increase in international trade: it's simple economics. If unnecessary government regulation can be eliminated, and investors and corporations can act freely, the result will be an overall increase in prosperity as the "invisible hand" of the market does its work.

Tell that to countries that have followed this route. I doubt many people in Argentina would agree. Many developing countries have done exactly what free market evangelists such as the International Monetary Fund told them to and have failed to see the benefits. The truth is that no industrialised society developed through such policies. American businesses were protected from foreign competition in the 19th century, as were companies in more recent "success stories" such as South Korea. Faith in the free market contradicts history and statistical evidence.

You're looking at the wrong statistics. In most cases, low-income countries are the ones that have not been able to integrate with the global economy as quickly as others, partly because of their chosen policies and partly because of factors outside their control. The plain truth is that no country, least of all the poorest, can afford to remain isolated from the world economy.

Even if this were true, what about the other unwanted effects of globalisation? The power of corporations and the global financial markets adversely affect the sovereignty of countries by limiting governments' ability to determine tax and exchange rate policies as well as their ability to impose regulations on companies' behaviour. Countries are now involved in a "race to the bottom" to attract and retain investment; multinational corporations are taking advantage of this to employ sweatshop labour and then skim off huge profits while paying very little tax.

First, governments' sovereignty has not been compromised. The power of the biggest corporations is nothing compared with that of government. Can a company raise taxes or an army? No. Second, nations are not involved in a "race to the bottom". Figures last year showed that governments around the world are on average collecting slightly more taxes in real terms than they were 10 years earlier. And the argument that workers in poorer countries are being exploited is hard to support. They are clearly better off working for multinationals. If they weren't, they wouldn't work for them. In fact research shows that wages paid by foreign firms to workers in poorer countries are about double the local manufacturing wage.

But what about these so-called multilateral organisations like the IMF, World Bank and World Trade Organisation? I don't remember electing them, so what gives them the right to say how countries run their own affairs? Isn't it obvious that these organisations only serve the interests of the US and to a lesser extent the other rich countries? Their only role is to peddle the neoliberal orthodoxy - the Washington consensus - that only impoverishes the poorest nations and maximises the profits of multinationals.

It is only through organisations such as these that the less developed countries have a chance to improve their situations. The IMF is there to bail out countries that get into financial difficulties. Governments go to the IMF because the alternative is much worse. If the IMF and its sister organisation, the World Bank, were shut down, the flow of resources to developing countries would diminish, leaving the developing world even worse off. The WTO is a different kind of organisation and is run on a one-country-one-vote basis with no regard for the economic power of each nation; every single member has a veto. In addition, no country can be compelled to obey a WTO rule that it opposed in the first place.

ผลลัพธ์ (ลัตเวีย) 1:

Ir skaidrs, ka globalizācija nav izdevies atbrīvot pasauli no nabadzības. Nevis ir unstoppable spēkā attīstības globalizācijas tagad šķiet vairāk kā ekonomikas temptress, sola bagātību visiem, bet tikai nogādāšana maz. Lai gan pasaules vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju palielinājās stingri visā 20. gadsimtā, daudzus gadu desmitus paplašināšana ienākumu atšķirības starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm. Globalizācija nav strādājis.Globalizācija nav strādājis iemesls ir tāpēc, ka nav bijis pietiekami daudz no tā. Ja valstis, tostarp bagāts rūpnieciski tiem, ieguva atbrīvoties no viņu protekcionisma pasākumus, visi varētu gūt labumu no iegūtās starptautiskās tirdzniecības pieaugums: tā ir vienkārša ekonomika. Ja var novērst nevajadzīgu valdības noteikumiem un investoriem un korporācijas var brīvi rīkoties, rezultāts būs vispārējās labklājības pieaugumu, kā tirgū "neredzamā roka" dara savu darbu.Pateikt, ka valstīm, kas ir jāievēro šajā maršrutā. Es šaubos, vai daudzi cilvēki Argentīnā piekristu. Daudzās jaunattīstības valstīs ir darījuši tieši to, ko brīvā tirgus evaņģēlistiem, piemēram Starptautiskais valūtas fonds lika viņiem un nav izdevies redzēt ieguvumus. Patiesību, ir tas, ka nav rūpnieciski sabiedrībā attīstīta, izmantojot šādu politiku. ASV uzņēmumiem bija aizsargāti no ārvalstu konkurences 19. gadsimtā, tāpat kā uzņēmumi vairāk nesenajiem "veiksmes stāstus", piemēram, Dienvidkoreja. Ticība brīvajā tirgū, ir pretrunā ar vēsturi un statistikas dati.Jūs meklējat nepareizā statistikai. Lielākajā daļā gadījumu valstīm ar zemiem ienākumiem ir tie, kas nav spējušas integrēties globālajā ekonomikā tikpat ātri kā citi, daļēji tāpēc, ka viņu izvēlēto politiku un daļēji dēļ faktori ārpus to kontroles. Vienkāršā patiesība ir tā, ka var atļauties neviena valsts, vismaz no visiem visnabadzīgākās, paliek izolēti no pasaules ekonomikā.Pat tad, ja tā būtu taisnība, ko par citām nevēlamām globalizācijas sekas? Varas, sabiedrības un pasaules finanšu tirgos negatīvi ietekmēt valstu suverenitāti, ierobežojot valdības spēju noteikt nodokļu un valūtas kursa politiku, kā arī viņu spēju ieviest noteikumus par uzņēmumu uzvedību. Valstīm tagad ir iesaistīti "sacensības uz leju", lai piesaistītu un noturētu investīcijas; starptautiskām korporācijām ir priekšrocības, tas nodarbina sweatshop darba un tad nosmelt pie milzu peļņu, bet ļoti maz nodokļa nomaksu.Pirmkārt, valdības suverenitāte nav apdraudēta. Lielāko korporāciju spēks ir nekas salīdzinājumā ar to, ka valdība. Var uzņēmumam paaugstināt nodokļus vai armija? nē. Otrkārt, valstis nav iesaistīts "sacensības uz leju". Rādītāji pagājušajā gadā parādīja, ka valdības visā pasaulē ir vidēji savākt nedaudz vairāk nodokļus reālā izteiksmē, nekā tās bija pirms 10 gadiem. Un ir grūti atbalstīt argumentu, ka tiek izmantotas darbinieku nabadzīgākajās valstīs. Tie ir skaidri labāk strādā starptautiskos uzņēmumos. Ja tie nebija viņi nevarētu strādāt viņu labā. Faktiski pētījumi liecina, ka algas maksā ārvalstu uzņēmumu darbiniekiem nabadzīgākajās valstīs ir par dubultā par vietējās ražošanas algu.Bet ko par šo tā saukto daudzpusējās organizācijās, piemēram, SVF, Pasaules banka un pasaules tirdzniecības organizācijā? Es neatceros, ievēlot tos, tātad to, ko tām dod tiesības teikt, cik valstis darboties savas lietas? Tas nav acīmredzams, ka šīs organizācijas kalpot tikai intereses ASV un mazākā mērā citas bagātās valstis? Viņu vienīgais uzdevums ir iztirgot neoliberal pareizticība - Vašingtonas konsensa - ka tikai impoverishes visnabadzīgākajām valstīm un palielina peļņu multinacionālo.Tas ir tikai ar organizācijām, piemēram, tie mazāk attīstītajām valstīm ir iespēja uzlabot savu situāciju. SVF ir bail no valstīm, kas iekļuvuši finansiālās grūtībās. Valdības iet uz SVF, jo alternatīva ir daudz sliktāks. Ja SVF un tās māsas organizācija, Pasaules banka, tika slēgtas, plūsmu resursus, lai jaunattīstības valstis varētu samazināt, atstājot jaunattīstības valstīs pat sliktākā situācijā. PTO ir dažāda veida organizācija un darbojas uz vienu valsti-viens balsojums atsevišķi nav ievēro katra nācija; ekonomiska vara ik vienam loceklim ir veto tiesības. Turklāt, neviena valsts nedrīkst piespiest paklausīt PTO noteikumu, kas iebilda pret pirmo vietu.